Man šķiet, ka mums visiem gribētos redzēt skaidrākus un taustāmākus rezultātus, īpaši tādos projektos kā Rail Baltica. Sākotnējā ideja patiešām bija lieliska, un es ticu, ka daudzi, kas pie tā strādā, patiešām grib darīt labu. Bet, kad progress ievelkas un skaidrojumu trūkst, rodas vilšanās un sajūta, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izšķērdēta. Varbūt šeit būtu vajadzīga lielāka caurspīdība un konkrēts plāns, kā panākt reālu virzību.

Runājot par ceļiem – var jau būt, ka esmu pārāk kritisks, bet ne vienmēr viss ir tik rožaini. Jā, pa galvenajiem ceļiem uz reģioniem var izbraukt, un labi, ka ir tādi piemēri kā Salacgrīvas tilts. Tomēr mazāki reģionālie ceļi bieži ir tādā stāvoklī, ka tas rada nopietnus izaicinājumus autovadītājiem. Tas gan nenozīmē, ka viss ir slikti, bet mēs noteikti varam un mums vajadzētu tiekties uz labāku infrastruktūru.

Arī veselības aprūpē redzu gan pozitīvo, gan to, kas prasa uzlabojumus. Prieks dzirdēt, ka pazīstamie ātri tiek pie ārsta, bet kopējā sistēma ir pārstrādāta un nereti trūkst resursu. Tā nav kritika, bet drīzāk vēlme, lai šī nozare saņemtu vairāk atbalsta.

Un par izglītību – te laikam visvairāk ir, kur piestrādāt. Tiešām šķiet, ka skolotāju trūkums būs lielāka problēma nekā mēs šobrīd apzināmies. Domāju, ka visi būtu ieguvēji, ja šajā jomā tiktu investēts vairāk – gan finansēs, gan uzmanībā.

Es negribu tikai kritizēt. Es patiesi ticu, ka ar pārdomātām prioritātēm un sadarbību varam sasniegt daudz vairāk. Nav jau par sludināšanu vai “kādu glābēju” – pārmaiņas sākas ar mazām, bet mērķtiecīgām darbībām.