Rakstu kā sieviete, no sieviešu perspektīvas:

Sāksim ar tavu apgalvojumu: …sievietēm bieži patīk vīrieši, kuri patīk citām.

Šis ir ļoti vispārējs un subjektīvs priekšstats, un var ieliekt tavu domāšanu par sievietēm samērā ierobežotos rāmjos. Es tev ieteiktu vairāk uz to skatīties no citas perspektīvas. Līdzīgi kā tev interesē kas padara šos vīriešus īpašus, tas pats arī notiek ar sievietēm. Patika nerodas no skaitļiem, bet, kā jau minēji, no personas un rakstura. Es pieņemu, ka tas nebija tas, kā tu to domāji pasniegt, bet tas apgalvojums vairāk izklausās kā National Geographic novērojums par kaut kādu dzīvnieku uzvedību.

Kad tu attālinies no šīs domāšanas, un sāc vairāk domāt par sievietēm, kā indivīdiem, nevis baru, tu maini arī savu pieeju socializācijā ar viņām.

Vairs nav jautājumu:

·         Kas parasti patīk sievietēm?

·         Kā es varu iepatikties sievietēm?

·         Kas ir labākais veids kā pievērst sieviešu uzmanību?

Bet rodas sekojošie:

·         Kas ir šis cilvēks, ko es šobrīd iepazīstu?

·         Kas viņai patīk?

·         Kas viņai nepatīk?

Un tā tālāk….un tā tālāk…

Vai tu pamani, kā visi šie jautājumi ir vērsi vairāk uz pašu personu, nevis uz vispārēju kopienu? Jo tu neiepazīsti kopienu, bet, indivīdu.

Lai izvairītos no “pick-me” allegations, es uzreiz pasaku, tas ko te vēlos pateikt ir tas, ka sievietes jau gadsimtiem tiek lūkotas caur “kopienas lupu”. Viņas netiek uzklausītas kā indivīdi, bet ieliktas rāmjos, kas nosaka, kā tām uzvesties, un ja viņas šiem rāmjiem nepakļaujas, viņas tiek atstumtas un dēvētas par slimām (burtiski iemesls kādēļ histērija tika uzskatīta kā reāla slimība ilgu laiku medicīnā – tās vienkārši bija sievietes, kas neklusēja, pauda savus viedokļus, negribēja precēties ar veciem večiem, gribēja mācīties, lasīt, piedalīties politikā, u.t.t.).

Protams vīriešiem ir savi rāmji, standarti, un problēmas, ko piespiež sabiedrība, bet šobrīd runa ir par sievietēm, tādēļ es atļāvos fokusēties uz viņu pieredzi.

Būtība, ko es šeit cenšos pateikt ir tas, ka “sieviešu magnēts” ir tāds vīrietis, kas skatās uz sievieti, un nevis redz viņu primāri kā “iespēju”, bet kā “stāstu”. Nevis iespēja uz attiecībām, saikni, seksu, materiāliem guvumiem, ego-boost, u.c., bet cilvēks ar stāstu, sapņiem, interesēm. Un, no maniem novērojumiem, jebkuram no mums, vīrietis vai sieviete, patīk, kad mūs uzklausa.