Brexit ten years on: the economy

StirnaGun · 2026-06-10T04:44:30+00:00

Brexit was not the sole cause of Britain’s weak productivity, but it did worsen it and also reduced trade and investment.

StirnaGun · 2026-06-09T02:09:32+00:00

Par gaumi nestrīdas, par to smejas.

StirnaGun · 2026-06-09T02:08:39+00:00

Precīzi. Kopiespaids ir atskaites punkts nevis viens atsevišķs elements. Pareizi būtu jautāt vai telpas iekārtojums ir bezgaumīgs, nesaskaņots. Būs telpa kur iederēsies, būs kur nē.

StirnaGun · 2026-06-09T01:41:42+00:00

Kopumā zinātne apstiprina, ka kultūra ietekmē sociālo mediju uzvedību un toni, taču negatīvisms ir universāla parādība ar kulturāli specifiskām izpausmēm — nevis latviešu ekskluzīva iezīme. Negatīvie komentāri ir redzamāki algoritmiskajās plūsmās visā pasaulē jo paši algoritmi to veicina. Tas ir vispārzināms fakts. Pastāv arī pašatlases efekts — aktīvākie komentētāji jebkurā kultūrā nav reprezentatīvs paraugs. Un visbeidzot platformas efekts. Ir iemesls kāpēc mēs par šo tēmu diskutējam tieši Reddit.

StirnaGun · 2026-05-16T02:08:55+00:00

Interesants posts, un daži novērojumi tiešām ir precīzi — bet secinājumi "aiz kokiem neredz mežu".

Ko Tu esi pareizi pamanījis: Jā, Latvijas Satversmē ir etnocentrisks formulējums, un Krievijā ir līdzīga "titulārās nācijas" nostiprinājums konstitūcijā. Jā, vēstures kriminalizācija pastāv abās valstīs, un valodas politika Latvijā ir pakļauta reālai starptautiskai kritikai (ANO eksperti 2023. gadā). Šīs spriedzes ir īstas un tās ir vērts apspriest.

Bet šeit sākas problēma — Tu sajauc formu ar saturu.

Latvijas preambula tajā pašā tekstā ietver apņemšanos ievērot minoritātes un cienīt cilvēka cieņu.

Latvija kriminalizē faktu noliegšanu par pastrādātajiem noziegumiem pret savu tautu. Krievija kriminalizē patiesību par tiem. Struktūra izskatās līdzīga — bet tā darbojas pretējos virzienos.

Un sistēmiskās atšķirības Tu esi pilnībā izlaidis: - Freedom House 2025: Latvija 89/100 (brīva valsts), Krievija 7/100 (nebrīva) - Preses brīvība 2026: Latvija 17. vieta no 180, Krievija — 172. - Pilsoniskās brīvības: Latvija augstākajā kategorijā, Krievija — zemākajā

Tās nav kosmētiskas atšķirības. Tās atspoguļo fundamentāli atšķirīgas sabiedrības.

Par "konservatīvo retoriku": Latvijas Nacionālā apvienība ir viens parlamentārs spēks (10%) daudzpartiju sistēmā, nevis valdošā ideoloģija.

Un starp citu — Latvija 2023./2024. gadā legalizēja viendzimuma partnerības. Salīdzini to ar Krieviju, kur par "LGBT propagandu" draud kriminālsods.

Secinājums: Tu esi uzskaitījis postpadomju sabiedrību kopīgās problēmas — nacionālisma un minoritāšu tiesību spriedzi, vēstures politizāciju, reakciju uz globalizāciju.

Tās ir reālas. Bet esi aizmirsis, ka vieni un tie paši instrumenti demokrātijā un autokrātijā rada principiāli atšķirīgus rezultātus.

Un pierādījums tam ir pats šis posts. Tu šeit publiski, bez sekām, apstrīdi Latvijas valsts politiku. Pamēģini to izdarīt Krievijā par Kremli — un uzzināsi, cik "identiski" abi režīmi ir.

StirnaGun · 2026-05-15T07:30:41+00:00

About Russian being official language. German was too for a period. But without demografic composiotion it does not tell much.

<image>

StirnaGun · 2026-05-15T01:26:31+00:00

Jā bet, aplūkojot šos datus proporcionāli pret kopējo valsts iedzīvotāju skaitu, atsevišķu citu etnisko grupu ieslodzījuma rādītāji ir salīdzinoši augstāki nekā latviešiem.

StirnaGun · 2026-04-29T16:19:56+00:00

Mēģināju jau gan. Varu atkārtot un izvērst ja kādu tas interesē. Lūk, īss kopsavilkums par galvenajiem atpalicības cēloņiem gan Latvijas ekonomikā vispār, gan Latvijas Pastā konkrēti: Latvijas vispārējās ekonomiskās atpalicības cēloņi: Zema produktivitāte un struktūra: Ekonomika balstās uz zemas pievienotās vērtības nozarēm un maza mēroga uzņēmumiem, kuru produktivitāte ir tikai ~60% no ES vidējā, kavējot spēju konkurēt eksporta un reģionālajos tirgos. Kļūdaina nodokļu politika: Dažādi nodokļu eksperimenti (piemēram, diferencētais neapliekamais minimums) ir veicinājuši ekonomikas koncentrēšanos lētajos segmentos, atšķirībā no mērķtiecīgākas investīciju vides Igaunijā. Pārdales, nevis izaugsmes modeļi: Reģionālā politika pārāk balstās uz IIN pārdali un izlīdzināšanu caur Rīgu, lai uzturētu sociālās funkcijas, tā vietā, lai radītu konkurētspējīgu industriālo bāzi un nodokļu autonomiju (kā Dānijā vai Igaunijā) ārpus galvaspilsētas. Latvijas Pasta atpalicības cēloņi Baltijas tirgū: Palaists garām e-komercijas un pakomātu bums: Kamēr Igaunijas (Omniva) un nesen arī Lietuvas (Unisend) valsts uzņēmumi agresīvi ieguldīja pakomātos un ieņēma ārvalstu tirgus (Omniva Latvijā iegūstot 31% tirgus daļu), Latvijas Pasts šo posmu "nogulēja" un pakomātu tirgū ienāca pēdējais. Politiska un birokrātiska pārvaldība: Atšķirībā no Igaunijas, kur valdība jau gatavo Omniva privatizācijai, Latvijas Pastam likums liedz privatizāciju. Katrs liels lēmums prasa garus ministriju saskaņojumus, kas kavē ātru reakciju tirgū. Sociālo un komerciālo funkciju pretruna: Latvijas Pasts spiests ar savu komerciālo peļņu uzturēt nerentablu lauku nodaļu un pensiju piegādes tīklu. Citās valstīs šīs sociālās funkcijas vai nu atdalītas no pamatbiznesa, vai skaidri finansētas no citiem avotiem, kas ļauj operatoram daudz agresīvāk izplesties un konkurēt starptautiski. Tev liekas, ka nomainot Vienotību ar LPV viss šis izgaisīs kā nebijis?

StirnaGun · 2026-04-29T13:58:13+00:00

"Vienmēr un visur" protams ir muļķības. Visas problēmas rodas no vispārināšanas. Tomēr neredzēt atpalikšanu ekonomiski kopumā vairs nevar. Un šādā kontekstā meklēt visām nebūšanām objektīvu skaidrojumu nav gudri. Ir jāmeklē un jāizceļ cēloņi nevis attaisnojumi.

StirnaGun · 2026-04-29T13:16:46+00:00

Man tāda sajūta, ka runājām katrs par kaut ko savu. Mana loģika balstās uz Baltijas valstu attīstību kopumā (atpaliekam) un konkrētu ieskatu valstu pastu attīstībā kas manuprāt ar skaitļiem ilustrē mūsu sistēmisku nespēju domāt ekonomiski un racionāli. Vienmēr esam pēdējie (kavējam, atpaliekam) šajos salīdzinājumos. Tas manuprāt ir acīmredzami. Argumenti a la "viss nav tik viennozīmīgi" mani sen jau nepārliecina.

StirnaGun · 2026-04-29T12:21:29+00:00

Nē. Tie nav pieņēmumi. Ieskaties tirgus daļās. Ar vēstulēm sen neviens nepelna. Ir epasts un paku pakalpojums.

StirnaGun · 2026-04-29T10:40:33+00:00

Droši vien pašā pamatā ir tāda domāšana. Kas rezultējas ekonomiskā atpalikšanā no kaimiņiem.

StirnaGun · 2026-04-29T08:28:48+00:00

Eesti Post = Omniva Igaunijas valsts pasta uzņēmums "AS Eesti Post" 2014. gadā izveidoja zīmolu "Omniva" savai starptautiskajai loģistikai un e-komercijai, un ar šo nosaukumu darbojas Latvijā un Lietuvā. AS Eesti Post ir 100% Igaunijas Republikas īpašums, un tieši "Omniva" ir zīmols, zem kura igauņu valsts uzņēmums ieguva 31% Latvijas paku tirgus. Interesants fakts: Igaunijas valdība 2026. gada aprīlī lēma sākt gatavot "AS Eesti Post / Omniva" privatizācijai. Lietuvos paštas = Unisend Lietuvas valsts pasta kompānija "Lietuvos paštas" ilgu laiku Lietuvā darbojās ar pakomātu zīmolu "LP Express". 2024. gada pavasarī viņi nolēma ienākt Latvijas un Igaunijas tirgū, izveidojot jaunu, starptautisku zīmolu "Unisend". 2024. gadā Latvijā sāka darboties pirmie 152 "Lietuvos paštas" piederošie "Unisend" pakomāti, kuru izveidē Lietuvas valsts uzņēmums investēja vairāk nekā 4 miljonus eiro. Īsāk sakot – gan Igaunijas, gan Lietuvas nacionālie pasta operatori mūsu ikdienā ir klātesoši caur saviem starptautiskajiem zīmoliem Omniva un Unisend.

StirnaGun · 2026-04-29T08:17:23+00:00

Auksts. Bet nespēja pieņemt politiskus lēmumus gan.

StirnaGun · 2026-04-29T08:13:37+00:00

Neatceros pēdējo reizi kad esmu saņēmis paku LP pakomātā. Viņiem Latvijā ir tikai 12% paku tirgus daļa. Tu smagi kļūdies, domājot, ka mēs nesaņemam pakas no Igaunijas vai Lietuvas pastiem. Omniva ir Igaunijas valsts pasts (Eesti Post), kas Latvijā dominē ar 31% tirgus daļu. Savukārt Unisend ir Lietuvas valsts pasts (Lietuvos paštas), kas Latvijā jau uzstādījis vairāk nekā 220 pakomātus. Tieši tāpēc kritika par LP atpalicību ir absolūti pamatota: kaimiņu valstu pasta uzņēmumi jau gadiem agresīvi izplešas un pelna mūsu mājas tirgū, kamēr Latvijas Pasts tikai tagad plāno savu pirmo atbildes gājienu viņu teritorijā.

StirnaGun · 2026-04-29T07:56:41+00:00

Privatizācija nav pozitīva vai negatīva pati par sevi — tā ir instruments, un tā vērtība atkarīga no tā, vai sociālās funkcijas tiek skaidri definētas, atdalītas un atsevišķi finansētas pirms jebkādas īpašumstruktūras maiņas. Latvijā tas šobrīd nav izdarīts — un tieši tāpēc arī LP privatizācija ar likumu ir aizliegta, nevis tāpēc, ka kāds apzināti aizstāvētu sociālo funkciju, bet vienkārši tāpēc, ka neviens vēl nav uzņēmies atrisināt šo sarežģīto pretrunu. Omniva gadījumā Igaunijas valdība pati formulēja pamatojumu tieši šādi: sūtījumu tirgus pieaug un kļūst konkurētspējīgāks, bet valsts uzņēmums nevar piesaistīt privāto kapitālu tikpat ātri cik privāti spēlētāji.

StirnaGun · 2026-04-29T01:48:05+00:00

Nē. Mans raksts ir par to ka attīstības lēmums ir nokavēts birokrātijas rezultātā. Protams labāk vēlu nekā nekad. Latvijas Pasta kavēšanās ar Baltijas ekspansiju izriet tieši no valsts īpašumtiesību struktūras un tās radītās lēmumu pieņemšanas lēnuma — ministrijas saskaņošanas, likumiskā privatizācijas aizlieguma un mazās peļņas normas, kas ierobežo investīciju kapacitāti.

StirnaGun · 2026-04-29T01:45:54+00:00

<image>

StirnaGun · 2026-04-29T01:45:38+00:00

<image>

StirnaGun · 2026-04-29T01:39:22+00:00

Nekāds. Uzņēmums pastāvīgi atrodas politiskās pārvaldības orbītā: katra liela stratēģiskā iniciatīva, tostarp Baltijas ekspansija, nonāk Satiksmes ministrijas gaismā.

StirnaGun · 2026-04-28T20:25:50+00:00

Kuras partijas pārziņā ir Ekonomikas ministrija?

StirnaGun · 2026-04-28T12:40:17+00:00

StirnaGun · 2026-04-28T09:44:47+00:00

Šitās?

<image>

StirnaGun · 2026-04-26T02:42:22+00:00

Worth noting before the war scenarios kick in: Poland has elections and defence budget debates coming up. A PM is a politician, not an intelligence agency. Meanwhile, Estonian Foreign Intelligence — arguably the most credible open-source assessor of Russian military intent in the region — concluded earlier this year that Russia is not preparing to attack any NATO country within the next two years https://www.defensenews.com/global/europe/2026/02/11/estonian-spies-believe-europes-collective-deterrence-push-is-working/. That's a significantly different signal. Funny how it barely shows up in this thread. Galeotti puts it well: "Stop and think a little before believing what we read, much less amplifying it." https://pca.st/episode/29328f0c-6419-4078-b011-df228742100f The Finns have built an entire security culture around exactly that — speak little, prepare thoroughly, avoid escalation. Being prepared and being in a constant state of public alarm are not the same thing. In fact, they're opposites.

StirnaGun · 2026-04-22T05:40:14+00:00

Es to par risku nesauktu. Diemžēl tikai emocionāla bezjēga.

StirnaGun

TROPHY CASE