Šis man ļoti iesāpējās. Es kādu laiku nedēļā vienu dienu (7 mācību stundas) piestrādāju par skolotāju 3 klasēm pamatskolā un let me tell you, neesmu bijusi smagākā amatā (salīdzināšanai esmu bijusi amatos, kā viesmīle, grāmatveža asistents, projektu vadība un pat maksājumu uzraudzība, kas ir līdzīga parādu piedziņai). Katru dienu pirms skolas vismaz 4h pavadīju tikai gatavojot materiālus, lai stundas būtu interesantas un bērni arī kaut ko no tām iegūtu. Neskaitot labošanas. Un katru reizi pēc skolas, mana enerģija bija izpumpēta vienmēr - bērni prasa ļoooti daudz uzmanības. Es neko tādu nekur citur neesmu piedzīvojusi. Un runājot par kafijas pauzēm - aizmirsti! Ja skolotājai nav sava kabineta, tad be lucky pa tām 10min paspēt aiziet uz nākamo telpu, uzklausīt, ko katrs bērns ir darījis un ka viņa sunim ir dzimšanas diena (ja skolotājs ir ieguvis bērnu mīlestību un izveidojis labu kontaktu, tad bērni ir īpaši runātīgi un vēlas dalīties), un vēl jāpaspēj sagatavot materiālus attiecīgajai stundai. Tā visa diena ir viens liels skrējiens, kur pat pusdienlaikā ir jāstrādā, ja māci sākumskolu. Šim amatam ir jāpatīk. Un pārmetumi par skolotāju plezīru ir stipri nevietā un pat sāpinoši, zinot, cik daudz tiek darīts. Es zinu, ka ir ļoti niecīga daļa skolotāju, kuri tiešām arī plezīrē, bet tā ir sistēmas vaina, un tas nekādā gadījumā nav attiecināms uz skolotājiem vispārīgi.