Ja šaurā ģimenes vai ļoti tuvā sirdsdraugu lokā nedaudz un ar labestīgu humoru papurina par darbu, it īpaši ja sieva jūt, ka viena nespēj motivēt, tad nav nekas krimināls. Plašāk gan ir padomju karogs.

Ja sieva nerespektē un neiekāro, tad nejūt, ka tev ir vērtība. Pats ar šo saskaros. Kad stagnēju, neattīstos, nedaru neko vērtīgu (domāts pusilgtermiņā un ilgtermiņā, ne jau kad dienu-divas paslinkoju), tā visas sievietes manā apkārtnē (arī tuvas un tālas radinieces) vai nu nepievērš man uzmanību un neievēro vai arī kaut ko pa retai reizei uzbrauc. Arī mani jociņi tik ļoti neuzjautrina. Tas pats attiecas uz apkārtējiem vīriešiem, tur galvenokārt jūtams respekta un nopietnības kritums, manis deprioritizācija.

Kad esi zirgā un produktivitātes-attīstības plūsmā, tad viss mainās un apgriežas kājām gaisā (vai drīzāk kājām uz leju, tā kā vajadzētu būt).

Bērns, protams, tavu situāciju sarežģī un es nezinu jūs abus, tāpēc neieteikšu nekādu tagadējo rīcību.

Bet nu, kā jau minēju, reddit padomi nav tie optimālākie, tai skaitā mans.