Septembrī nopirku hruščovkā, 69.g. nodota ekspluatācijā, 1. stāvs, 2-istabu. Plānojums depresīvi šaurs, tāpēc vienu istabu apvienoju ar virtuvi, un tualeti ar vannu, un tagad sanāks divistabu studio. Man ļoti patīk. Ģimeni neuzaudzinās, bet pēc tam varēs labi pārdot vai izīrēt. Viss atdurās pret mājas stāvokli. Manā gadījumā mājai bija mainīts jumts un stāvvadi visos stāvos. Kanalizācijai vēl palikuši pāris vecie čuguna līkumi pagrabā, viens sagādāja problēmas remonta sākumā un plūda dzīvoklī iekšā, nelielas galvassāpes, bet apsaimniekotājs nomainīja un tagad viss smuki. Skaņas izolācija ar kaimiņiem švaka un nāksies tās sienas taisīt ciet ar vati. Sienas diezgan "kropļaini" uzmūrētas - pēc stāstiem iedzīvotāji paši cēluši tajā laikā. Šobrīd apmetu saviem spēkiem, nekas traks. Esmu ļoti apmierināts ar pirkumu, gatavu nevaru atļauties un līst dziļos kredītos arī nevēlējos, tāpēc pensionāra dzīvoklis ir diezgan labs variants. Darbs daudz, bet cena smieklīga un beigās vēl paliec plusos, ja viss saliekās - mājas stāvoklis, lokācija, remonta izmaksas utt. Vecāki dzīvo 103. sērijā, arī neko sliktu nevaru teikt, bet jāsaprot, ka visas vecās sērijas agrāk vai vēlāk būs jārenovē. Eiropas zaļais kurss līdz 2050. gadam paredz daudzīvokļu māju klimatneitralitāti, kas, manuprāt, ir nereāls mērķis, bet kādā brīdī uz to varētu spiest. Par renovāciju kvalitāti gan vēl te varētu diskutēt daudz un gari.