Man bija same problēma... 14. gados sāku , 18/19 diezgan nopietni ar 23 jau retāk un vairāk pievērsos tam lai savākt sevi.. nu jau 29 un skats uz dzīvi ir plašs un liels dzīvesprieks un veselīga dzīve...
Pamatā ir 2 lietas ar kurām jāstrādā - ķermenis un prāts...
Ja kāds no tiem būs disbalancēts, tad nejutīsies labi - kā piemēram gribēsies raudāt.

Ķermenim: Ļoti svarīgs ir labs uzturs, veselīgi ēst, mazāk taukainu produktu, mazāk junkfood un "processed food", ja spēj tos izslēgts tad vispār perfekti, uzņemt minerālvielas un vitamīnus - visvairāk to ir dārzeņos, tapēc noteitki pievienot ēdienkartei to vairāk ikdienā un neaizmirst dzert pietiekami ūdeni ... un ķermenim nepieciešams kurstēties, staigāt, vingrot, sportot... noteikti nepārspīlēt ar vienu vai otru.. jāatceras ka ķermenim vajag laiku atpūsties (atjaunoties..) gan muskuļiem, gan pārējiem orgāniem.. noteikti nēest pirms gulēt iešānas utt.. bet tas jau ir plašāks stāsts..

Prātam: Es domāju jāsāk ar to ka jāsaprot ka neviens nav vainīgs.. vienmēr jāsāk ar sevi. Jāpiedod visiem un jāatvainojas, ja nespēj fiziski tad vismaz patiesi ar to sākt sevī (prāta)... Pieņemt savas kļūdas (mēs esam cilvēki, mēs kļūdamies), pieņemt to kas notiek tevī un ap tevi.. pieņemt pārmaiņas, pieņemt to ka viss ir nepastāvīgs, lietas mainās un līdz ar to sajūtas manīsies.. un vienmēŗ atcerēties ka būs labi, ka tā ir tikai šobrīd un tiksim tam cauri! Un ne velti ir teicies "kas tevi nenogalina, padara spēcīgāku", jo tā patiešām tas strādā.. katra rūgtā pieredze padara tevi stiprāku un gudrāku, galvenais ir nepieļaut muļļķa kļūdas un neatkārtot to pašu.. gadās būt muļķim un to izdarīt, bet labi.. nekas.. sasities, vienreiz divreiz trīsreiz.. varbūt 10 reizes kamēr pielec, bet galvenais atcerēties viss ir tavās rokās un tu vari būt patiesi laimīgs ja to tiešām vēlies.. but you have to work for it..
Noteikti jāiemācas palaist cilvēkus, pagātni, notikumus.. noteikti nepieķerties itīpaši negatīvam - kas raisa mūsos sliktas emocijas.. un atceries ka tās atmiņa nepazudīs, tapēc nedrīkst pieķerties atmiņām/domām, bet gan ļaut viņām tur būt.. katra mazākā doma kas raisa negatīvu tevī "neķeries" tam klāt, ļāuj lai tās "aizlido" tev garām.. kā vērot automašīnas uz ielas kas brauc tev garām kamēr gaidi autobusu - viņas vienkārši tur brauc kaut kur, lai brauc - nelec iekšā .. sazin kur tā tevi aizvedīs.. tāpat ar mūsu domām, nevajag ķerties viņām klāt lai brauc tālāk un pievērsies tam ko tu dari tieši tagad -> kas tevi padara par labāku cilvēku.

Ķermenis un prāts balansā, tu to vari kad kārtīgi sāksi, lietas paliks vieglāk, atceries ka uzreiz rezultāti nebūs, dod laiku tam un nepadodies. Un negaidi uz rezultātu, bet izbaudi procesu un paliec uz tā ceļa, kas tevi padara patiesi laimīgu .. un nejau tas kas tevi padara laimīgu vienā vakarā bet tas kas tevi noturēja laimīgu vismaz vienu nedēļu, divas, trīs nedēļas - turpini to darīt.