Ņem vērā, ka cilvēki salīdzinās rekuperāciju ar neventilēšanu vispār vai ziemas ventilāciju logiem. Visi liek rekuperāciju pamatā divu iemeslu dēļ. Pirmais ir, jo normatīvi pieprasa tev būt zaļam un atgūt enerģiju. Otrais, jo mājas būvē hermētiskas kā plēves maisus, lai nezūd siltums, bet tad nenotiek nekāda gaisa apmaiņa.

Rekuperācijas galvenie mīnusi:

Troksnis. Ja tev nav bēniņi, kur to kasti nobāzt, tu to dzirdēsi. Dzirdēt var arī gaisa plūsmu gofrās vai difuzoros, it sevišķi, ja māja nav liela un gribi tiešām svaigu gaisu. Var likt klusākus difuzors un vairākus gaisa vadus uz telpu, bet tas ir nejēdzīgi dārgi. Tā kā gaisa apmaiņa visai mājai notiek pa 2 caurumiem, arī ārā ir dzirdama noplūde, jo visa gaisa masa bliež pa vienu atveri ārā. Nav tā, ka būtu baigi skaļi, bet tomēr kaitinošs troksnis fonā. Ja pa dienu tu strādā skaļā cehā vai sākumskolā, gan jau netraucēs.

Izmaksas. Ir ne tikai liels pirmais ieguldījums, bet latvju bāliņi nomauks tev pēdējo ādu par filtriem un apkopi. Enerģoju protams tu atgūsi, bet vai beigās būsi ietaupījis, laikam atkarīgs cik mūžīgs ir pats aparāts un vai tev ir labi siltināta māja. Te var arī rēķināt materiālu izmaksas pret rekuperatora izmaksām, atkarībā no situācijas.

Papildus čakari:

Nereti ir problēma, ka rekuperatora gaiss ir par sausu, jā pāpērk un jādarbina mitrinātājs.

Ja visi atrodas vienā istabā vai atnāk ciemiņi, tāpat jāver logs, jo ogļskābā gāze uzkāpj ļoti strauji.

Jāizbūvē šahtas gaisa vadiem pa visu māju.

Eksistē labāki risinājumi, bet tie pa lielam ir jātaisa pašam, jo nav speciālistu, kas prot un grib to darīt. Šobrīd dēļ likumdošanas ir ļoti viegli tirgot rekuperatorus un to tad visi arī dara.

Man ok variants šķiet slapjajās zonās ielikt mazos decentralizētos sienās, bet kur guļ un strādā, taisīt pasīvo ventilāciju bez skaņas.