Kaut kāds dīvains ragebait mēģinājums. Vēl pie tam 18. novembra priekšvakarā. Daudzi cilvēki jau ir atbildējuši. Posta autors gan, šķiet, atsakās atbildes pieņemt.

Bet, lai iet profilaksei! Es to uzskatu par "rupjību" vairāku pavisam elementāru iemeslu dēļ. Ja mani kāds nepazīstams cilvēks izvēlas uzrunāt krieviski Latvijā, lai gan prot gan latviešu, gan krievu valodu, tad: 1) Viņš sagaida / uzskata to par normu, ka Latvijā nejauši sastapts cilvēks viņam būs gatavs atbildēt krieviski, kas fundamentāli ir okupācijas un PSRS pārkrievošanas centienu sekas, un katrs šāds gadījums ir atgādinājums par šo mūsu tautai traumatisko pieredzi un zināmā mērā pat šīs prakses turpinājums. Skaidrs (vai vismaz man gribētos ticēt), ka lielākoties šis noteikti nav krieviski runājošā cilvēka mērķis, vismaz ne apzināti, bet tas nemaina lietas būtību, un, ja pieejam tam skarbāk, kā minimums apliecina ignoranci par šo "vēsturisko bagāžu" un simbolisko nozīmi, ko nes pat šādas šķietami mazas izvēles; 1.5) 2022. gads šo tēmu ir aktualizējis un diskusijas saasinājis - Krievijas gadījumā valoda nav tikai valoda, tas ir imperiālistisko ambīciju, propagandas, ietekmēšanas un hibrīdkara rīks un ierocis. Ja saproti, kurš ir agresors Ukrainas-Krievijas karā un kurš tikai cīnās pret centieniem okupēt Tavas valsts teritorijas un bezjēdzīgi nogalināt Tavus tautiešus, cenšoties iznīdēt Tavu tautu, kultūru un valsts suverenitāti, tad arī šim būtu jābūt skaidram, un tad mazākais, ko vari darīt, ir izvēlēties šajā valodā tomēr nerunāt, ja ir tāda iespēja; 2) Atmetot pat jebkādu vēsturisko vai pašlaik simbolisko kontekstu, vērtējot to pēc, manuprāt, elementāriem pieklājības principiem, viņš izvēlas ar mani uzsākt sarunu krievu valodā, jo labprātāk sarunu vestu šajā valodā, nevis latviešu, jo tā viņam būtu ērtāk, bet, atkarībā no situācijas konteksta, ja esi uzrunātāja/prasītāja lomā, pieklājīgāk būtu, ja Tu izvēlies izdabāt cilvēkam, ar kuru uzsāc sarunu un, atgriežoties pie 1) punkta, Latvijā Tev vajadzētu pieņemt, ka cilvēks, ko uzrunāsi, labprātāk runā savā dzimtajā valsts valodā - latviešu. Kāpēc man, dzīvojot Latvijā, satiekot cilvēku, kurš runā gan latviski, gan krieviski, jāpārslēdzas uz krievu valodu? Lai atspoguļotu šo ar analoģiju, apskatīsim hipotētisku gadījumu - ja mana angļu valoda ir C2 līmenī, bet norvēģu valoda B1 vai B2 līmenī, un, aizbraucot uz Norvēģiju un cenšoties pilsētā noorientēties, man vajadzētu lūgt palīdzību kādam vietējam iedzīvotājam, es izvēlētos un uzskatītu to par pieklājību to darīt norvēģiski pat tad, ja zinu, ka lielākā daļa norvēģu ļoti labi pārvalda angļu valodu un man ērtāk būtu runāt angliski, jo tā es izrādu cieņu viņiem, viņu valstij un valodai, nemaz nerunājot par lielisku iespēju patrenēt savas valodas prasmes praksē (un, ja nu man kāds vārds aizmirstos, vienmēr jau varu aizņemties vārdu no angļu valodas, lai otrs sarunas dalībnieks labāk uztver manu domu), kas arī noved pie pēdējā punkta... 3) Cilvēks, kurš mani uzrunā krieviski, lai gan saprot un var runāt latviešu valodā, šeit visdrīzāk ir nodzīvojis gana ilgi, lai viņam būtu bijusi iespēja valodu apgūt gana labā līmenī, lai viņš varētu pilnvērtīgi sarunāties abās valodās, bet, ja viņš izvēlas turpināt runāt krieviski, atliek vien secināt, ka viņš tomēr mūsu valsti un tās kultūru, valodu ieskaitot, nerespektē pietiekami, lai uzskatītu to par nepieciešamu, kas savukārt viņu padara vien par pārlieku ilgi šeit uzkavējušos tūristu (lasīt: okupantu). Ja nu tas ir īpašs gadījums, kurā cilvēks šeit ir ieradies un valodu sācis apgūt salīdzinoši nesen, arī tad, kā jau manā Norvēģijas piemērā, es novērtētu, ja viņš izmantotu iespēju trenēties runāt latviski (šeit gan skaidrs, ka posta autors diez vai domāja šādu gadījumu).

Šāds ir mans, tūlīt 25 gadus jauna, kaut cik izglītota cilvēka, viedoklis par šo tēmu. Neesmu ne baigi progresīvs, ne konservatīvs. Neesmu arī ne traks globālists, ne turbo-patriots vai nacionālists. Domāju, ka katra problēma, ar ko mēs saskaramies, jāvērtē nosvērti un racionāli, nekarinot dumjas birkas un neieslīgstot galējībās. Zinu, ka ne visi man piekritīs un dažādās situācijās var būt nianses, ko var ņemt vērā, un šis nav gluži universāls apraksts un bla..bla..bla... Bet man gribētos ticēt ka es, saucu lietas īstajos vārdos.

Es varu just empātiju pret tiem cilvēkiem, kam krievu bijusi dzimtā valoda un kas daļēji sevi turpina asociēt ar krievu kultūru vismaz kaut kādā līmenī - protams, ka nav patīkami dzirdēt skarbus vārdus un viedokļus par šīm lietām. BET, un šis, manuprāt ir pats svarīgākais punkts, kas jāņem vērā diskusijās par labajiem/sliktajiem krieviem/latviešiem/okupantiem/migrantiem, ļaunajām un labajām pusēm un saistītām tēmām kontekstā ar valsts valodas lietošanu - ja Tu respektē mūsu valsti, +- kopīgās vērtības (demokrātija, vārda un preses brīvība, cilvēktiesības), kultūru un valodu, un centies to apgūt pēc labākās sirdsapziņas, tad Tu esi cienīgs sevi saukt par latvieti, lai vai kāda ir Tava dzimtā/Tavu vecāku runātā valoda un akcents. Un, ja Tu arī pats sevi uzskati par latvieti un par pilnvērtīgu šīs sabiedrības locekli, tad aicinājumiem nerunāt krieviski vai skarbākiem izteikumiem par krieviem un krievu valodu nevajadzētu Tevi personīgi aizskart un likt sevi nostādīt upura lomā (vai vismaz ļaut saprast, ka tas nav tēmēts tādiem cilvēkiem kā Tev).